Hei! Vai laimīgs tas, kurš mācās skolā? Par to varētu diskutēt. Taču vienu gan es zinu droši – laimīgs tas kurš, strādā skolā. Vasara. Tas ir maģisks vārds. Visiem. Kaut gan tāda pavēsa piegarša šogad ir maijam, acis priecē svaigais zaļums un nāsis kņudina plaukstošie dārzi. Un, kā katru gadu, Tu stāvi uz vasaras sliekšņa ar mazliet drebošu sirdi. Kā brīnumu gaidot. Kaut zini – vasara paies ātri, tomēr tāda trīsoša sajūta, kā pie durvīm stāvot, aiz, kurām, Tavuprāt, Tevi gaida kaut kas tīkams. Un Tu novēli sev un saviem mīļajiem vasaru košāku un jaukāku, garāku un siltāku, laimīgāku un, un, un…visādā ziņā Tu esi cerību pārņemts un Tev šķiet, ka Vasara visu pasauli sakārtos, sasildīs un iepriecinās.
Maijs 25, 2008
1 komentārs »
RSS barotne ieraksta komentāriem. TrackBack URI
Eh, kad es vēl biju skolotājs.
Jā, maija otrā puse bija pretīga, jo mūždien klapatas ar žurnālu rakstīšanu un parādniekiem, kad dīc pie auss, taču garais trīs mēnešu atvaļinājums to atsvēra.
Vasara īstenībā ir klāt jau pirms laba laiciņa, tu tagad tikai pamanīji. Tūlīt būs Jāņi un pēc tam tev liksies, ka tūlīt vasara jau beigsies.
Comment by Edijs — Maijs 26, 2008 @ 10:22 priekšpusdienā