Gadiem nebiju Latvijas Dzelzceļa pakalpojumu izmantotāja. Taču aizgājusī vasara ieviesusi korekcijas manos ikdienas maršrutos un tā nu ir sanācis, ka it bieži, lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B, kāpju vilcienā. Ir daži jautājumi, kuri neizraisa pamatīgu sašutumu tikai tāpēc, ka neciešu kašķēšanos un, pirmkārt, sava miera labā nedomāju par visādām riebeklībām, ko mums piedāvā Latvijas valsts.
Fui Nr.1 Kāpēc pasažiera biļete no Dubultiem līdz Rīgai maksā dārgāk nekā biļete no Rīgas līdz Dubultiem. Vai tas ir uzcenojums par “atceries pirmsrevolūcijas laika dzelzceļa stacijas” izjūtām? Es jau saprotu, ka piesmirdušo, noķērnāto milzīgo celtni vajag uzturēt. Bet, varbūt, tā ir piemaksa kasierim par kaitīgiem darba apstāļiem?
Fui Nr.2 Kāpēc ne vienu reizi vien uz perona Rīgā tablo sniedz maldinošas ziņas par vilcienu atiešanas laikiem? Tas ļoti negatīvi ietekmē pasažieru nervu sistēmu un nebūt nerosina mieru un paļāvību, kad saraksts pie kases “runā” vienu, bet tablo vēsta ko citu.
Fui Nr.3 Situācija. Braucam vilcienā maršrutā Tukums – Rīga. Ir skaista diena un vēlme izkāpt kādā no Jūsmalas st. uz stundu vai pusotru, lai aizietu pie jūras un pēcāk dotos tālāk. Lūdzu, saka konduktore, rādot laipnu vaigu, biļetīte būs līdz Rīgai jāpērk jauna, jo Jūs maksājat par braucienu, šī biļete nederēs. Bet tā jau ir līdz Rīgai, mēģinam spuroties pretī, taču pret lietu kārtību saprāts ir bezspēcīgs. Mūsu klimata joslā nemitīgi saulaini brīži mijās ar lietu, vēju,un tik tiešām, ja Tukumā spīd spoži saulīte, tas nenozīmē, ka arī Majoros spīd saule un otrādi. Ja es pērku biļeti līdz Majoriem, arī stiprā lietū man ir vai nu jākāpj ārā iegādāties biļeti turpmākam ceļam un, zobiem klabot, jāgaida nākamais vilciens vai nu es to varu iegādāties pie konduktora ar 30 santīmu uzcenojumu. Ļaudis mīļie, bet – padomājam, ja man ceļā kļūst slikti, un, naudiņas vairāk nav…
Un tad vēl – tie jaunie smalkie vagoni ir ļoti neērti. Sēdekļi ir neērti gan sēdēšanai, gan snauduļošanai, pretim sēdētājs elpo tieši sejā (labākajā gadījumā pusdienu atraugas). Pie tam pasažieri viens otram, visbiežāk ir svešinieki. Kāpēc man jārīvējas ar celīšiem ar svešiniekiem? Un, visbeidzot, ja man neviens neierādītu brīnumdari pogu, kura paver iespēju iekļūt vagonā, tā arī uz perona nostāvētu. Izcila ideja, 21.gs. cienīgs izgudrojums!
