Sniegs nokusis jau krietni sen. Dziļi sniegā slēptie ziemas mēsli nokopti. Pilsēta svin pavasari. Pa vējam lido putekļi un smiltis un visādas sīkas draņķības, sēnītes, parazītu oliņas no aizkaltušām suņu kakām…
Gaidu trolejbusu 40 minūtes (savām kājiņām attālumu no punkta A līdz punktam B šajā laikā veicu pastaigājoties). Kad 20 minūtes esi uz tā ielas stūra nostāvējis, gluži vai aiz spītības gaidi vēl 20, lai brauktu tomēr kā esi sākumā iecerējis – pilsētas sabiedriskajā transporta līdzeklī kā godīgs pilsonis maksājot par pakalpojumu Ls.0.30. Skaistais matu sakārtojums jau sen vējā izpluinīts, dūrējs ausī iemeties, acis pilnas putekļu, smiltis šņirkst starp zobiem, šorīt nospodrinātie apavi – noputējuši, darbs nokavēts, garastāvoklis izbojāts, izdzertā rīta kafija prasās uz WC…Un tad pieturvietā piestāj trolejbuss – ar konduktoru un daudziem pasažieriem vecumā līdz ~ 90, sēdvietas aizņemtas, stāvvietas brīvas tikai līdzās pasažieriem, kuri īpaši nelāgi ož, konduktors redz slikti, naudiņu skaita lēni, no savas sēdvietas nekust, kamēr tiec pie vērtīgās biļetītes, žonglē starp trepīti un stieni veselu pieturu, vadītājs bremzeeeē, uzsāk braukt, strauji bremzeeē un tā nesaprotamu iemeslu dēļ atkārto ik pēc 10 – 15 sekundēm (sastrēguma nav, kā varētu domāt), apdauzu rokas, sānus, iegūstu nomītas kājas…
Es saprotu, ka mana gaušanās neko nemainīs, Rīgas Satiksme rullē! Autovadītāji! Atbalstiet! Pavisam nesen milzīgi reklāmas plakāti pilsētā aicināja vairāk izmantot pilsētas transporta pakalpojumus, jo vienā autobusā var braukt 80, personīgajā auto, visbiežāk brauc tikai 1, sastrēgumi rodas neizbēgami…
Esiet saudzīgi pret sabiedriskā transporta līdzekļa pasažieriem!
